Kāda ir jogas iedarbība uz veselību?
Lai atbildētu uz šo tik bieži uzdoto jautājumu, Starptautiskās jogas terapeitu asociācijas zinātnieki ir caurskatījuši dučiem pētījumu un rakstu un izveidojuši vairāk nekā 60 psiholoģisku, fizioloģisku un bioķīmisku priekšrocību sarakstu.
🧘♀️Joga normalizē asinsspiedienu
🧘♀️Uzlabo endokrīnās, kuņģa un zarnu trakta un izvadorgānu sistēmas darbību
🧘♀️normalizē svaru
🧘♀️uzlabo miegu😴
🧘♀️mazina trauksmi, depresiju
🧘♀️uzlabo acu un roku koordināciju, atmiņu un spēju mācīties
🧘♀️palielina balto asinsķermenīšu skaitu
🧘♀️samazina zema blīvuma lipoproteīnu (slikto) holesterīnu
Kā arī mazina stresu un veic antioksidantu funkciju, kas ir nozīmīga deģeneratīvo slimību novēršanai. Tā raksta ārsts un jogas pasniedzējs T. Makels
Kad esam veseli, joga palīdz optimizēt visu ķermeņa sistēmu funkcijas.
Kad esam slimi, tā palīdz mazināt tādus simptomus kā nogurums, sāpes un slikts noskaņojums. Tā var pat mazināt slimības sekas. Dr.Dīns Ornišs bija pirmais, kurš zinātniski pierādīja, ka dzīvesveida pārmaiņas, cita starpā joga un zema tauku satura dieta, var novērst sirds slimības sekas, kā arī pagarināt telomēnus ( hromosomu galus, kas kontrolē novecošanu) un palēnināt, apturēt vai novērst agrīnās stadijas prostatas vēža attīstību.
Joga ir vienkāršs paņēmiens, lai mazinātu stresu, kas var izraisīt un pasliktināt vairumu veselības problēmu. Bez terapeitiskajām priekšrocībām jogai piemīt arī labvēlīga iedarbība uz prātu. Bo Forbss, psihologs un jogas praktiķis, ir viens no skolotājiem, kurš veiksmīgi izmanto jogu, lai ārstētu trauksmi un depresiju.
Kāpēc joga ir tik iedarbīga?
Dr.Timotijs Makels, grāmatu autors un ārsts ar vairāk kā 30 gadu pieredzi saka, ka joga ir spēcīgākā sistēma fiziskās un garīgās veselības veicināšanai, kādu viņš jebkad ir redzējis.
Kāpēc?
🧘♀️Ar jogas palīdzību mēs iedarbojamies uz imūnsistēmu, nervu sistēmu, sirds un asinsvadu sistēmu, spēcinām muskuļus, attīstām lokanību, veicinām labsajūtu un tuvojamies savam dziļākajam mērķim – kāds ir mūsu uzdevums uz šīs planētas? Medicīna neiedarbojas uz tādiem aspektiem kā labsajūta, miers, mērķa un piepildījuma sajūta, tomēr tieši tie mums ir vissvarīgākie un ievērojami ietekmē veselību.
🧘♀️Jogai ir atšķirīgs skatījums attiecībā uz to, kas veido veselību, iespējams, tieši tāpēc tā ir tik iedarbīga.
Rietumu medicīnā mēs izmeklējam cilvēku, kas ir slims, un cenšamies padarīt viņu mazāk slimu., turpretī jogā slimības simptomu neesamība vēl nenozīmē veselību. Veselības jēdziens sniedzas daudz tālāk, tas nozīmē optimizēt katras ķermeņa sistēmas funkciju.
Panākot ķermeņa līdzsvara, stājas un elpošanas uzlabošanos, gandrīz spontāni mazinās daudzi simptomi no muguras sāpēm līdz bezmiegam.
Kā darbojas joga?
🧘♀️Joga ir holistiska pieeja, kas izmanto dučiem sistēmu, kurām netieši var būt plaša un pakārtota iedarbība.
Muskuļu stiepšana nomierina prātu un uzlabo elpošanu. Arī nervu sistēmas nomierināšana un spēcināšana ietekmē prātu, savukārt prāta miera vairošana ietekmē nervu sistēmu, imūnsistēmu, kā arī sirds un asinsvadu sistēmu.
🧘♀️Joga – kā āsanas, tā pranajamas, filozofija un meditācija – ir plašas iedarbības paņēmiens stresa mazināšanai, kas būtiski, jo stress ir viens no mūsdienu smagāko veselības problēmu faktoriem.
😬Stress ietekmē daudzas slimības, ne vien migrēnu, bezmiegu un kairināto zarnu sindromu (es zinu par ko runāju), bet arī smagākas slimības, kā II tipa diabētu, depresiju, sirdslēkmes, insultu un autoimūnās slimības, kā multiplo sklerozi un reomatoīdo artrītu.
🧎♀️ Reizēm pietiek ar pozas maiņu, lai uzlabotu elpošanu, kam piemīt daudzpusīga stresu mazinoša ietekme. Diemžēl ārsti par to neko daudz nezina, uztver elpošanu vienīgi kā veidu, lai nogādātu ķermeņa šūnās vairāk skābekļa, nevis kā līdzekli, kas ietekmē garīgo veselību un nervu sistēmu.
💫Lai gan tāpat kā jogi, mēs zinām, ka elpošanas pārmaiņas ietekmē nervu sistēmu, satraukuma pakāpi, miegu, noskaņojumu un saskarsmi ar līdzcilvēkiem, joga ņem vērā cēloņsakarības, kas ir daudz sarežģītākas un plašākas, nekā ierobežotais faktoru kopums, kam pievērš uzmanību ārsti. Tā uzsver Dr.Timotijs Makels.
Kāpēc elpošana ir tik svarīga?
Elpošana ir, iespējams, svarīgākais jogas elements. Senie jogi atklāja, ka apzināti kontrolējot elpu, kas parasti ir automātiska darbība, iespējams iedarboties uz nervu sistēmu, lai veicinātu aktivitāti vai, tieši pretēji, atslābināšanos.
Elpa ir durvis uz veģetatīvo nervu sistēmu (VNS) un tādām automātiskām funkcijām kā sirds ritms, asinsspiediena, orgānu funkciju utt. kontrolēšana, ko ķermenis veic pats. Vienīgā no šīm funkcijām, ko ikviens spēj apzināti kontrolēt, ir elpošana. Mainot elpošanas ritmu, tiek ietekmēta VNS. Senie jogi spēja kaili sēdēt salā, palēnināt sirds ritmu, tikpat kā apturēt elpošanu un veikt citus brīnumdarbus tieši tāpēc, ka prata kontrolēt nervu sistēmu. Kad elpošana kļūst dziļa un vienmērīga, VNS to uztver kā signālu atpūsties un atslābināties, nevis saspringt un aizsargāt iekšējos orgānus, asinsriti, gremošanu, reproduktīvo sistēmu utt. Elpas palēnināšana un ritmizēšana spēj pāris sekunžu laikā mazināt stresu. Jogas mācība stāsta, ka elpas svārstību kontrolēšana palīdz mazināt arī prāta svārstības.
Vai joga ir universāls līdzeklis?
Patiesi, joga ir universālākais no zināmajiem paņēmieniem veselības problēmu novēršanai. Tā gan neārstē, tomēr var palīdzēt. Vai joga var izārstēt vēzi? Nē, bet tā var piešķirt enerģiju un mazināt ārstēšanas blaknes. Jogas mācība neliedz izmantot tradicionālo medicīnu, lietot zāles un veikt operācijas, bet gan uzskata tos par līdzekļiem veselības atjaunošanai.
Kopumā joga panāk, ka ir jālieto mazāk zāļu un jāveic mazāk operāciju. Ja ir I tipa diabēts, mēs neteiksim; “Nelietojiet insulīnu, tikai pievērsieties jogai,” tas būtu neprāts, saka Dr.T.Makels.Lietojiet zāles un papildiniet tās ar jogu vai drīzāk – nodarbojieties ar jogu un papildiniet to ar tradicionālās medicīnas līdzekļiem.
Joga ir spēcīgas, bet lēnas iedarbības zāles. Ja vēlaties drīzu iedarbību un tūlītēju pašsajūtas uzlabošanos, apsveriet tradicionālās medicīnas paņēmienus. Savukārt, ja spējat būt pacietīgs, joga jau ar pirmo nodarbību palīdzēs justies mazliet labāk, bet pamatīgāka iedarbība nāks tikai ar ilgstošu, pastāvīgu praksi.
Kā jogu izmanto ārstēšanai?
Joga tās pirmsākumos nebija paredzēta veselības uzlabošanai vai atveseļošanās veicināšanai. Tā bija garīgs ceļš, kurā slimības tika uzskatītas par šķērsli. Tomēr mūsdienās ir arvien vairāk zinātnisku pierādījumu, ka jogai piemīt būtiska terapeitiska vērtība. Pētījumi liecina, ka tā var labvēlīgi iedarboties dažādu veselības problēmu gadījumā, cita starpā bezmiega, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes, multiplās sklerozes, hronisku sāpju, sirds slimības, depresijas un trauksmes, reimatoīdā artrīta, HIV un AIDS, alkoholisma un narkotiku lietošanas pārtraukšanas un daudzu citu traucējumu gadījumā. Izmantojot jogu terapeitiski, mēs ne vien vēršamies pret fizisko problēmu, kas nomāc ķermeni, bet arī ietekmējam vispārējo situāciju, stresa līmeni, stāju, elpošanu un pēc iespējas cenšamies vadīt saslimušo pareizajā virzienā.
Ir apbrīnojami rezultāti, kas gūti kādā divus gadus ilgā pētījumā par jogas iedarbību uz osteoporozes slimniekiem. Pētījumu 2009.gadā publicējis Lorens Fišmens, Manhetenas Fiziskās medicīnas un rehabilitācijas centra medicīniskais direktors (Ņujorka). Pētījuma dalībnieki ik dienu veica āsanas vien 10 min., bet kaulu masas blīvuma uzlabojumi ir pārsteidzoši. Lai cik iespaidīgi tas būtu, jogas mācības skatījumā tas ir tikai sākums. Jā, joga palīdz palielināt kaulu masas blīvumu, bet tā arī uzlabo mūsu līdzsvaru un modrību, lai mazinātu kritienu un kaulu lūzumu risku, bet, ja tomēr gadās zaudēt līdzsvaru, mugurkaula spēks palīdz to atgūt. Tāpat, mācoties izplest kāju pirkstus un metatarsālos kaulus, jūs padarāt pēdu mazliet platāku, tā veicinot stabilitāti. Ja pēda ir plakana, kritiena risks ir mazāks. Joga var mazināt arī kortizola ražošanas apjomu – kortizols ir galvenais ķermeņa stresa hormons, kas traucē kalcija uzkrāšanos kaulos.
Zinātnieki, veicot pētījumus par jogas ietekmi uz veselību, parasti pievērš uzmanību vien dažiem specifiskiem aspektiem (jo tas ir ierasts veids, kā medicīnā mērīt rezultātus), tomēr tie reti spēj atklāt kopējo situāciju, jo jogai lielākoties ir daudzpusīga iedarbība un, pētot ko vienu, daudzi citi ieguvumi netiek ievēroti. Vēlreiz analizējot minēto osteoporozes pētījumu, secināms, ka jogas ietekmē ne vien palielinājās pacientu kaulu masas bīvums, bet arī uzlabojās miegs un viņi kļuva priekpilnāki.
Cik bieži jānodarbojas ar jogu, lai tā uzlabotu veselību?
Veselības uzlabojumus var novērot jau pēc vienas nodarbības, tomēr, ja vēlaties gūt ilgstošu labumu, kas ar laiku tikai vairojas, jāsāk nodarboties regulāri. Vislabāk praktizēt neilgas nodarbības septiņas dienas nedēļā. Iesaku labāk nodarboties ar jogu piecas – 10 min trīs reizes nedēļā.
Ja praktizēsiet regulāri, tādējādi rodas Samskāra – darbības vai domas ieradums, kas kļūst arvien dziļāks. Katru dienu nodarbojoties ar jogu kaut piecas – 10 min, jūs novērosiet, ka pēc laika vēlēsieties tai veltīt vairāk laika – 15 – 20 min. Sāciet pamazām un ļaujiet pašai praksei jūs pārliecināt, ka ir nepieciešams vairāk. Tad rodas iespēja patiesām pārmaiņām.
Kā lai maina vecus ieradumus?
Mums visiem ir seni ieradumi un atkārtojošās domas, kas mīt smadzenēs. Piemēram, cilvēks, kurš pirms 20 gadiem ir atmetis smēķēšanu, tiekot atlaists no darba, var mājupceļā iegriezties bārā, iedzert, aizņemties cigareti un nākamjā dienā atkal smēķēt. Kāpēc tā notiek? Jo senā samskāra aizvien pastāv, lai gan to nemanām. Ar jogas praksi mēs radām jaunu samskāru, atkārtojam to, līdz tā kļūst stiprāka un pamazām aizvieto iepriekšējos ieradumus.
Radot samskāras, mēs veidojam jaunus nervu ceļus. Vēl pavisam nesen medicīnas zinātnieki uzskatīja, ka pieaugušo smadzenes nav spējīgas uz pārmaiņām. Tagad, attīstoties izpratnei, zinātnieki runā par neiroplastiskumu, kas nozīmē, ka smadzenes spēj mainīties. Veicot jaunu darbibu vai radot jaunu domu, smadzeņu šūnas, ko sauc par neironiem, veido jaunus savienojumus jeb sinapses. Jo biežāk atkārtojot darbību, jo vairāk sinapšu veidojas un nervu ceļi kļūst spēcīgāki. Manuprāt, neiroplastiskums ir neiroloģiskais pamats jogas samskāras principam un Patandžali ieteikumam nodarboties ar jogu ilgstoši, bez pārtraukumiem. Jogas praktiķi var izmantot neiroplastiskumu, lai mainītu smadzeņu struktūru.
Vai ar jogu mēs varam sev nodarīt pāri?
Ir svarīgi nākot uz nodarbību būt godīgam pret sevi un pasniedzēju. Piemēram, attiecībā uz muguras sāpēm ir veikti vairāki atsevišķi pētījumi, kuros secināts, ka joga šajā ziņā ir efektīva, tomēr, ja dosieties uz vispārīgu jogas nodarbību, muguras sāpes var pastiprināties vai mazināties atkarībā no jogas pasniegšanas veida un muguras sāpju specifikas. Ja muguras sāpes izraisa nepareizs muguras lejasdaļas izliekums un nodarbībā jāveic daudz atliekšanās pozu uz aizmuguri, esot neuzmanīgam, sāpes tikai pastiprināsies. Tāpēc labāk ir nākt uz individuālajām nodarbībām, kur pasniedzējs var veltīt laiku tikai jums. Tāpēc ir svarīgi nodarbībās izmantot palīglīdzekļus, kas atvieglo āsanu izpildi. Ja ciešat no nopietnas traumas vai slimības, pārdomājiet, vai doties uz parastu jogas nodarbību, īpaši, ja jums nav pieredzes. Kopējā nodarbībā ir cits temps un pozas, kas var neatbilst jūsu pašreizējām vajadzībām.Parunājiet ar pasniedzēju, pastāstiet par problēmu un jautājiet, vai to ir iespējams risināt nodarbībā. Esiet piesardzīgi un ieklausieties ķermenī. Ja sajūtat asas sāpes, tūlīt pārtrauciet pozu. Ķermenis jūs brīdina. Diemžēl mūsu pēc sasniegumiem slāpstošā kultūra ir izraisījusi to, ka cilvēki uzskata par nepieciešamību ignorēt ķermeņa brīdinājumus. Atcerieties, ka jogā sāpes nav ieguvums. Kā es parasti saku, jogā labāk ir mazāk šodien un vairāk, rīt.
Joga mudina darīt sev labu. Kā?
Jogas prakse atmodina spēju izjust savu ķermeni, ieklausīties tajā. Sajutuši savas rīcības sekas, jūs sākat pieņemt atšķirīgus lēmumus. Piemēram, to, vai ēst kādu pārtikas produktu, jūs izlemjat pēc garšas. Ja pievēršat uzmanību ķermeņa reakcijai, var gadīties, ka pusstundu pēc ēšanas jūtaties slikti un nomākti, lai gan ēdiens bija garšīgs. Ja ievērosiet šo saikni, iespējams, vairs nevēlēsieties ēst konkrēto pārtikas produktu. Jums ārsts var pateikt, Neēdiet šo pārtikas produktu, ja jums ir slikti, tas nestrādās un ātri tiks aizmirsts. Turpretī, ja šādu aizliegumu izsaka paša ķermenis, tam ir pavisam cita motivācija. Savā ziņā joga mudina izvēlēties to, kas ir labs.
Pateicībā, ka velti laiku sev un savai veselībai.
Dace.